Atbilstība normatīvo aktu prasībām

Bankas darbību regulējošie noteikumi

Statūti

Bankas statūti nosaka šādus uzņēmuma galvenos aspektus:
1. Firma
2. Komercdarbības veidi
3. Pamatkapitāls un akciju veidi
4. Valde
5. Padome
6. Iekšējais revīzijas dienests
7. Revīzijas komiteja

Noguldījumu garantiju likumā ir noteikts, ka noguldītājs ir persona, kam ir garantētais noguldījums bankā*, var pretendēt uz to noguldījumu nepieejamības gadījumā (piemēram, bankas maksātnespēja vai licences anulēšana).

Likums paredz, ka neatkarīgi no līdzekļu noguldīšanas dienas garantētā atlīdzība vienam noguldītājam par noguldījumu bankā ir garantētā noguldījuma apmērā, bet ne vairāk kā 100 000 EUR, kā arī izņēmuma gadījumus, kuros atrunāta papildu garantētā atlīdzība vienam noguldītājam, bet ne vairāk kā 200 000 EUR 3 mēnešu laikā no sākotnējā noguldījuma izdarīšanas dienas par fizisko personu noguldījumiem. Ja noguldītājam vienā bankā ir vairāki garantētie noguldījumi, tos summē un uzskata par vienu garantēto noguldījumu.

Bankai pirms darījumu attiecību uzsākšanas ir jāinformē noguldītājs, un noguldītājam jāapliecina, ka ir iepazīstināts ar informāciju par:
- Latvijas Republikas noguldījumu garantiju sistēmu;
- garantētās atlīdzības apmēru un valūtu;
- garantētās atlīdzības izmaksas kārtību un termiņu;
- prasījumu saistību savstarpējo ieskaitu iespējamību;
- noguldījumu garantiju fonda pārvaldītājiestādi (Finanšu un kapitāla tirgus komisija).

Plašāk ar minēto informāciju var iepazīties šeit.
Plašāk par šo likumu skatīt šeit.


* Latvijā reģistrēta banka, krājaizdevu sabiedrība, ārvalstu bankas filiāle Latvijā vai Eiropas Savienības dalībvalsts bankas filiāle Latvijā, kas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā piedalās Noguldījumu garantiju fondā.

Kopš 2002. gada 1. janvāra Latvijā ir spēkā Ieguldītāju aizsardzības likums. Gadījumos, kad ieguldījumu pakalpojumu sniedzēji (bankas, ieguldījumu pārvaldes sabiedrības un brokeru sabiedrības) nespēj pildīt savas saistības, ieguldītājiem ir tiesības saņemt kompensāciju. Saistību neizpildi paredzēts kompensēt 90% apmērā no neatgriezeniski pazudušo finanšu instrumentu vērtības vai zaudējumiem, ko radījis nesniegts ieguldījumu pakalpojums.

Sākot no 2008. gada, katram ieguldītājam tiek garantēta atlīdzība 90% apmērā no neatgriezeniski pazudušo finanšu instrumentu vērtības vai zaudējumiem, ko radījis neizpildīts ieguldījumu pakalpojums, bet ne vairāk kā 20 000 eiro.

Atšķirībā no līdzekļu uzkrāšanas Noguldījumu garantiju fondā un Apdrošināto aizsardzības fondā ieguldītāju aizsardzībai radītais mehānisms paredz, ka kompensācijām domātie līdzekļi fondā netiek uzkrāti, taču gadījumos, kad ieguldījumu pakalpojumu sniedzējs nespēj pildīt savas saistības, Finanšu kapitāla un tirgus komisija (FKTK), pamatojoties uz pārējo ieguldījumu pakalpojumu sniedzēju iesniegtajiem finanšu instrumentu portfeļa ceturkšņa pārskatiem, aprēķina katra tirgus dalībnieka – ieguldījumu pakalpojumu sniedzēja – maksājuma proporcionālo lielumu Latvijas Bankā atvērtajā kontā kompensāciju nodrošināšanai.

Nepieciešamības gadījumā FKTK organizē un uzrauga tirgus dalībnieku maksājumus kompensāciju izmaksām, pārbauda kompensāciju pieteikumu pamatotību un nodrošina kompensāciju izmaksu.

Lai ieviestu Eiropas Parlamenta un Eiropas Padomes 2014. gada 23. jūlija direktīvu 2014/92/ES par maksājumu kontu tarifu salīdzināmību, maksājumu kontu maiņu un piekļuvi maksājumu kontiem ar pamatfunkcijām, Latvijas Republikā tika pieņemti grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā, kas ir spēkā no 2017. gada 28. marta. Lai sniegtu patērētājiem un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem informāciju par kontu maiņas pakalpojuma sniegšanas kārtību un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus, saskaņā ar šī likuma 75.2 panta otro daļu ir izdoti Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) normatīvie noteikumi Nr.195 “Kontu maiņas pakalpojuma sniegšanas kārtības noteikumi”, turpmāk – Noteikumi. Noteikumi ir spēkā no 2018.gada 1.janvāra un ar tiem ir iespējams iepazīties šeit. 

Noteikumi ir piemērojami gadījumos, kad patērētājs vēlas veikt kontu maiņu, kuras ietvaros viens (nododošais) maksājumu pakalpojuma sniedzējs nodod konta maiņai nepieciešamo informāciju citam (saņemošajam) maksājumu pakalpojumu sniedzējam, ja tie sniedz maksājumu pakalpojumus Latvijā un maksājuma konti ir euro valūtā.

Informācija par patērētāja norēķinu kontu maiņas kārtību, termiņu un dokumentu paraugiem, kas ir nepieciešami kontu maiņas īstenošanai, atrodas zemāk.

- informācija patērētājiem par norēķinu kontu maiņas pakalpojumu 

- konta maiņas pieprasījuma veidlapa 

Nepieciešamie dokumenti: aizpildīta konta maiņas pieprasījuma veidlapa, personu apliecinošs dokuments. Lūdzam ņemt vērā, ka patērētājs kontu maiņas pieprasījumu paraksta un iesniedz personīgi, ierodoties bankā.

Maksa par kontu maiņas pakalpojuma sniegšanu nav paredzēta.

Informācija par ārpustiesas strīdu izskatīšanas kārtību ir pieejama šajā lapā sadaļā Klientu ierosinājumi un sūdzības (iesniegšanas veidi un procedūras).

Informējam, ka AS BlueOrange Bank ir Noguldījuma garantiju fonda dalībnieks. Vairāk informācijas sadaļā Noguldījumu garantiju likums.

Lūdzam ņemt vērā, ka AS BlueOrange Bank kā saņemošais maksājumu pakalpojumu sniedzējs nevarēs nodrošināt visas konta maiņas pieprasījumā minētās darbības, ja to skaitā būs norādīti tādi pakalpojumi, ko AS BlueOrange Bank patērētājiem nesniedz. Lai saņemtu vairāk informācijas par šo pakalpojumu, lūdzam vērsties AS BlueOrange Bank .

SEPA – Vienotā maksājumu telpa (Single Euro Payments Area) ļauj visiem patērētājiem, uzņēmumiem un valsts iestādēm neatkarīgi no tā, kurā Eiropas valstī tie atrastos, veikt un saņemt eiro maksājumus gan starp valstīm, gan vienas valsts ietvaros saskaņā ar vieniem un tiem pašiem nosacījumiem, tiesībām un pienākumiem.

SEPA paredz maksāšanas līdzekļu (SEPA kredītu pārvedumi, SEPA karšu maksājumi un SEPA tiešā debeta maksājumi) izpildes vienādošanu Eiropā, nosakot, ka nacionālie un pārrobežu eiro maksājumi tiek veikti vienlīdz ātri, droši un vienkārši.

SEPA maksājumu standarti:

- maksājuma valūta – eiro;

- maksājums tiek sūtīts uz Eiropas Savienības dalībvalsts banku, kā arī uz Īslandi, Lihtenšteinu, Monako, Norvēģiju vai Šveici;

- saņēmēja kontam jābūt IBAN formātā;

- jābūt norādītam saņēmēja bankas identifikācijas (SWIFT/BIC) kodam;

- maksājuma iesniedzējs maksā tikai savas bankas noteikto komisijas naudu (to sedz dalīti);

- saņēmēja bankas un saņēmēja rekvizītiem ir jābūt korektiem.

2008. gada 1. janvārī darbu sāka Latvijas Bankas Kredītu reģistrs – valsts informācijas sistēma. Tās pārzinis Latvijas Banka, kura vāc, uzkrāj un glabā ziņas par Kredītu reģistra dalībnieku un ierobežotu Kredītu reģistra dalībnieku klientiem un klientu galviniekiem, viņu saistībām un to izpildes gaitu.

Sākot ar 2012. gada 1. decembri Kredītu reģistra darbību regulē ‘’Kredītu reģistra likums’’, Latvijas Bankas ‘’Kredītu reģistra noteikumi’’ (izdoti saskaņā ar ‘’Kredītu reģistra likumu’’) un ‘’Noteikumi par elektronisko informācijas apmaiņu ar Latvijas Banku’’ (izdoti saskaņā ar ‘’Kredītu reģistra likumu’’ un likumu ‘’Par Latvijas Banku”).

2008. gada 1. janvārī Kredītu reģistrā automātiski tika reģistrēta parādnieku informācija, kura līdz tam bija Latvijas Bankas Parādnieku reģistrā.

Vēršam uzmanību, ka Kredītu reģistrā iekļautajām ziņām ir informatīvs raksturs, un tās nepierāda klienta un klienta galvinieka saistību un to pārkāpumu esamību vai neesamību.

Ar detalizētāku informāciju var iepazīties Latvijas Bankas interneta vietnē.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 4. jūlija regula EMIR (European Market Infrastructure Regulation) (EK) Nr. 648/2012 par ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, centrālajiem darījumu partneriem un darījumu reģistriem) ir regula, kas nosaka kopīgus noteikumus ārpusbiržas atvasināto instrumentu darījumu veikšanai, ar ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem saistīto risku samazināšanai un darījumu atskaišu sniegšanai. EMIR stājās spēkā 2012. gada 16. augustā, un 2013. un 2014. gadā pakāpeniski stājās spēkā vairāki citi akti un prasības.


EMIR mērķi

2009. gada G20 lēmums par precīzāku derivatīvu darījumu regulējumu, paaugstinot derivatīvu darījumu tirgus caurspīdīgumu un samazinot ietekmi uz pasaules finanšu sistēmu, ko rada derivatīvu darījumu sistēmas risks.


EMIR darbības sfēra

EMIR prasības tiek piemērotas ārpusbiržas derivatīvu darījumiem, t.sk. dažiem darījumiem, kas tiek veikti, pamatojoties uz Finanšu instrumentu konta un darījumu līgumu („Līgums”), ieskaitot arī procentu atvasinātos instrumentus un valūtas atvasinātos instrumentus (nākotnes darījumi, mijmaiņas, opcijas). EMIR prasības attiecas gan uz finanšu sektoru, gan uz kontrahentiem ārpus finanšu sektora. EMIR prasības neattiecas uz fiziskām personām un noteiktām sabiedriskām organizācijām.


EMIR pamatprasības

Galvenās prasības derivatīvu darījumiem, ko nosaka EMIR, ir:
- pienākums sniegt tirdzniecības repozitorijam (TR, Trade Repository) derivatīvu darījumu atskaites;
- centralizēts noteiktu darījumu klīrings, kas veicams ar ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, izmantojot centrālo kontrahentu (CCP, Central Counterparty);
- derivatīvu darījumiem, kuru klīrings netiek veikts, obligāti jāveic risku samazināšanas pasākumi.


Pienākums sniegt TR derivatīvu darījumu atskaites

Visām derivatīvu darījumu pusēm (izņemot privātpersonas) ir pienākums sniegt derivatīvu darījumu atskaites. Tas nozīmē, ka abām derivatīvu darījuma pusēm ir pienākums sniegt to izvēlētajam TR, kam ir attiecīga licence, atskaiti par veikto derivatīvu darījumu, par darījumā veiktajām izmaiņām un par darījuma izbeigšanu. Tajā pašā lakā darījuma pusei ir tiesības deleģēt ziņošanu darījuma kontrahentam vai jebkurai trešajai personai.

Slēdzot Līgumu, klients pilnvaro AS BlueOrange Bank (“Banka”) izvēlēties personu, kas būs atbildīga par ziņu sniegšanu TR par atvasināto instrumentu darījumiem starp Banku un klientu.

Sniedzot atskaites par darījumiem, obligāta prasība ir kontrahentu identifikācija, izņemot privātpersonas, izmantojot juridiskās personas identifikatoru (LEI, Legal Entity Identifier).

LEI (vai tā ekvivalentu) saņemšana ir darījuma puses pienākums. Ja klients nav saņēmis LEI (vai tā ekvivalentu), Bankai var nebūt iespējas sniegt ziņojumus par derivatīvu darījumiem, un klientam nāksies pašam sniegt atskaites par darījumiem. Turklāt bez attiecīgā identifikatora pieejamības Banka var atteikt klientam jaunu derivatīvu darījumu veikšanu. Pieteikties LEI saņemšanai iespējams internetā. Pilns organizāciju saraksts ir pieejams interneta vietnē www.leiroc.org. Pieteikuma un LEI (vai tā ekvivalentu) saņemšanas izdevumus samaksā klients.

Pienākums sniegt atskaites stājās spēkā 2014. gada 12. februārī. Papildus jauniem darījumiem, kas veikti pēc atskaišu sniegšanas pienākuma stāšanās spēkā, jāziņo arī par visiem derivatīvu darījumiem, kas nebija izbeigti 2012. gada 16. augustā vai tika noslēgti pēc šī datuma.


Pienākums noteiktu ārpusbiržas atvasināto instrumentu darījumu centralizētajam klīringam

Klīringa pienākums attiecas uz standartizētajiem ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem. Klīringa pienākumam pakļauto atvasināto instrumentu saraksts tiek publicēts ESMA (European Securities and Markets Authority) interneta vietnē www.esma.europa.eu.

Klīringa pienākums attiecas uz finanšu sektora kontrahentiem, kā arī uz kontrahentiem ārpus finanšu sektora, kas pārsniedz t.s. klīringa robežu. Klīringa robeža ir noteikta tā, lai to pārsniegtu tikai tie uzņēmumi, kam ir ļoti apjomīgas spekulatīvas pozīcijas derivatīvu darījumos.


Derivatīvu darījumiem, kas nav pakļauti klīringam, piemērojami obligāti risku samazināšanas pasākumi

Galvenie risku samazināšanas pasākumi, kas attiecas uz kontrahentiem ārpus finanšu sektora:
- Darījumu savlaicīga apstiprināšana. Pamatojoties uz darījuma kontrahentu un instrumenta veidu, EMIR nosaka termiņus, kuros jāapstiprina darījumi;
- Portfeļu salīdzināšana (Portfolio Reconciliation). Darījuma pusēm jā vienojas par darījumu datu salīdzināšanu, lai identificētu neatbilstības tajos. Citiem vārdiem, lai pārliecinātos par darījumu nosacījumu un summu korektumu arī darījumu darbības termiņa ietvaros. Pamatojoties uz veicamajiem darījumiem ar kontrahentu un savā starpā, EMIR nosaka arī šī procesa veikšanas periodiskumu;
- Strīdu risināšana. Darījuma pusēm jāvienojas par to starpā radošos strīdu risināšanas procesu. Attiecīgos principus Banka nosaka Līgumā.


Kontrahenta definīcija

EMIR saistību piemērošana ir atkarīga no tā, vai runa ir par personu finanšu sektorā vai personu ārpus finanšu sektora; otrajā gadījumā – arī no tā, kāds ir darījumu raksturs un kādā apjomā šī persona veic darījumus. Visas pārējās personas ir uzskatāmas par kontrahentiem ārpus finanšu sektora. Banka AS EMIR izpratnē ir finanšu sektora kontrahents.

Papildu informācija pieejama interneta vietnē www.esma.europa.eu.

Lai novērstu izvairīšanos no nodokļu nomaksas un izpildot Latvijas un ASV starpvaldību līguma prasības, no 2015. gada Latvijas Valsts ieņēmumu dienests un ASV Iekšējais ieņēmumu dienests (IRS) apmainīsies ar informāciju par abu valstu personu kontiem otras valsts bankās. Līguma noslēgšanas un informācijas apmaiņas pamats ir FATCA prasību ieviešana.


Kas ir FATCA?

1. ASV Senāts 18.03.2010. pieņēma likumu par prasībām ārvalstu kontiem nodokļu uzlikšanas vajadzībām – U.S. Foreign Account Tax Compliance Act (FATCA).

2. Tā mērķis ir novērst personām, kas ir atbildīgas par ASV nodokļu nomaksu, iespējas izvairīties no nodokļu maksāšanas, slēpjot aktīvus un ienākumus ārvalstīs.

3. FATCA ietekmē finanšu institūcijas visā pasaulē, un, sākot ar 01.07.2014., FATCA prasības tiks pakāpeniski ieviestas globālā mērogā.


Kā Latvijā tiks ieviesta FATCA?

1. Latvijas Republikas Ministru Kabinets 08.04.2014 ir apstiprinājis ASV un Latvijas starpvaldību līgumu par starptautisko nodokļu pienākumu izpildes uzlabošanu un FATCA ieviešanu.

2. Starpvaldību līgums paredz, ka finanšu institūcijas IRS prasīto informāciju sniegs Valsts ieņēmumu dienestam (VID), un esošā sadarbības līguma ietvaros nodokļu administrācijas apmainīsies ar automātiski sniegto informāciju.

3. Nodokļu administrācijas nodrošina atbilstošus drošības, datu aizsardzības un konfidencialitātes pasākumus, ierobežojot datu izmantošanu tikai nodokļu administrēšanas mērķim.

4. Starpvaldību līgums starp ASV un Latviju paredz bankām:

- identificēt kontus, par kuriem sniegt ziņojumus;

- reizi gadā sniegt ziņojumus VID;

- nodrošināt atbilstību FATCA prasībām un reģistrēties IRS, saņemot atbilstošu identifikācijas numuru;

- ja tās darbojas kā ASV Iekšējo ieņēmumu kodeksa noteiktais kvalificētais starpnieks vai ārvalsts līgumsabiedrība, kas izvēlējusies veikt nodokļa ieturēšanu, ieturēt 30% nodokli saistībā ar maksājumiem, kuru izcelsme ir ASV1;

- ja tām nav kvalificēto starpnieku vai ārvalsts līgumsabiedrības, kas izvēlējusies veikt nodokļa ieturēšanu, statusa, sniegt informāciju par klientu, kas nepieciešama līdzekļu ieturēšanas un ziņojuma sniegšanas vajadzībām.


Uz kuriem banku klientiem attieksies FATCA?

1. FATCA attieksies uz klientiem, kas tiek uzskatīti par ASV personām nodokļu uzlikšanas nolūkos un klientiem, kam ir saistība ar ASV, piemēram, ASV pilsonība, dzimšanas vieta ASV, pasta adrese ASV, ASV tālruņa numurs.

2. FATCA skars arī uzņēmumus, kas nav reģistrēti ASV, taču kuru īpašnieki tieši vai netieši ir ASV personas ar būtisku līdzdalību šajos uzņēmumos.


Ko bankas darīs, lai izpildītu FATCA prasības?

1. FATCA prasa no finanšu institūcijām visā pasaulē identificēt kontus, kas tieši vai netieši pieder ASV personām un nodot atbilstošo informāciju ASV ieņēmumu dienestam IRS.

2. Lai noteiktu klientu - ASV nodokļu maksātāju - statusu, FATCA prasa finanšu institūcijām iegūt papildu informāciju vai dokumentāciju no to klientiem.

3. Ja klients nesniedz nepieciešamo informāciju vai dokumentāciju, finanšu institūcijām ir jāietur 30% nodoklis noteikta veida ASV ienākumiem, kas maksāti šim klientam.


Kādu informāciju bankas nodos IRS?

Bankām tiek prasīts sniegt ziņojumus par ASV personām, sākot ar 2014. gada periodu līdz katra nākamā gada septembra beigām:

- sākot ar 2014. gadu – informācija par kontu turētājiem, uzvārds, adrese, nodokļa maksātāja numurs, konta numurs, konta bilance vai vērtība;

- sākot ar 2015. gadu – informācija par vērtspapīru kontu īpašniekiem, procentu bruto summa, bruto summa par dividendēm un citiem ienākumiem, kas radušies saistībā ar kontā turētajiem aktīviem;

- sākot ar 2015. gadu – informācija par noguldījuma un jebkura cita konta īpašniekiem un kopējās kalendāra gada laikā iemaksātās vai ieskaitītās bruto summas;

- sākot ar 2016. gadu – kopējie bruto ieņēmumi gada laikā, kas gūti, pārdodot vai atgūstot īpašumu.


Kādu informāciju vai dokumentāciju bankas var pieprasīt no klientiem?

1. Bankas var pieprasīt klientiem aizpildīt W-8BEN vai W-9 informācijas formas vai pašapliecinājuma formu, lai noteiktu klienta ASV nodokļu maksātāja statusu.

2. Bankas Latvijā, izpildot „Zini savu klientu” prasības, ko nosaka Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas likums, maksimāli mazinās klientiem informācijas un dokumentācijas pieprasījumus.


Kādas būs sekas, ja klienti nesniegs pieprasīto informāciju bankām?

1. Bankas sniegs ziņojumus par nepakļāvīgajiem konta turētājiem apkopotā veidā IRS.

2. Bankas var atteikt konta atvēršanu vai izbeigt darījumu attiecības ar šādiem klientiem.


Kā un kur klienti var saņemt papildu konsultācijas par FATCA?

1. Ar jautājumiem par ASV nodokļiem klientiem ir jāmeklē palīdzība pie profesionāliem nodokļu konsultantiem vai IRS.

2. Vairāk informācijas par FATCA iespējams saņemt:

- no ASV Valsts kases: http://www.treasury.gov/resource-center/tax-policy/treaties/Pages/FATCA.aspx;

- no ASV nodokļu administrācijas: http://www.irs.gov/Businesses/Corporations/Foreign-Account-Tax-Compliance-Act-FATCA;

- par Latvijas un ASV starpvaldību līgumu: http://www.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40319276&mode=mk&date=2014-04-08.


1 Šobrīd Latvijas bankas nav reģistrētas kā ASV Iekšējo ieņēmumu kodeksā noteiktie kvalificētie starpnieki vai izvēlējušās veikt nodokļa ieturēšanu, līdz ar to pildīs tikai ziņošanas nevis nodokļa ieturēšanas pienākumus.

MiFID (Markets in Financial Instruments Directive) – Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva par finanšu instrumentu tirgiem, kuras mērķis ir nodrošināt lielāku ieguldītāju interešu aizsardzību un nevainojamu finanšu instrumentu tirgus darbību. MiFID stājās spēkā 2007.gada 1.novembrī. 03.01.2018. stājas spēkā jaunā Finanšu instrumentu tirgu direktīva (MiFID II) un ar to saistītā Regula (MiFIR), kā arī saistīti normatīvie akti. Minētie normatīvie aktu regulē finanšu instrumentus: akcijas, ieguldījumu fondus, parāda vērtspapīrus, naudas tirgus instrumentus, atvasinātos instrumentus (valūtas, vērtspapīru, preču, procentu likmju utt.) un citus.

MiFID nosaka pasākumus, kas BlueOrange Bank jāievēro, sniedzot klientiem finanšu ieguldījumu pakalpojumus. MiFID prasības nosaka augstāku klientu apkalpošanas līmeni, detalizētāku klientiem sniedzamās informācijas apjomu, tostarp arī par ieguldījumu veidiem un ar tiem saistītiem riskiem.

-  Klienta statusa noteikšanas politika

-  Rīkojumu izpildes politika

-  Interešu konfliktu novēršanas politika

-  Izpildes vietas, uz kurām AS BlueOrange Bank paļaujas visvairāk, izpildot klienta rīkojumus

-  Individuālā ieguldītāja ceļvedis MiFID nosacījumos

-  Informācijas atklāšanas veidlapa

-  FKTK jaunumi

RTS 28 Top 5 Izpildes Vietas 2018

-  Iesaistīšanās politika

Banka stingri ievēro noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma finansēšanas novēršanas (AML/CTF) un sankciju noteikumus. Banka nodrošina, lai finanšu pakalpojumi un klientu darījumi (maksājumi) atbilstu prasībām, kas noteikti Latvijas Republikas un Eiropas Savienības normatīvajos aktos, kā arī nodrošina sankciju ievērošanu, ko īsteno Eiropas Savienība, Apvienoto Nāciju Organizācija un Amerikas Savienotās Valstis visās valūtās. Banka nepieļauj tādu darījumu veikšanu vai tādu finanšu pakalpojumu piedāvāšanu, kuri pārkāpj piemērojamo normatīvo regulējumu.

Informācija par starptautiskiem sankciju ierobežojumiem ir pieejama šeit: OFAC EU UN

Klientu ierosinājumi un sūdzības

Ja Jums rodas jebkādi ierosinājumi vai sūdzības par klientu apkalpošanu vai kādu no BlueOrange Bank pakalpojumiem, mēs vienmēr esam gatavi izskatīt katru gadījumu atsevišķi, sniegt skaidrojumus un risināt problēmas.

Sūdzību vai pretenziju, turpmāk – Sūdzība, Jūs varat iesniegt latviešu, angļu vai krievu valodā, nosūtot to:

• pa e-pastu: info@blueorangebank.com (parakstot ar drošu elektronisko parakstu);

• personīgi iesniedzot Bankas Klientu apkalpošanas centrā – Jēkaba ielā 2, Rīgā;

• internetbankā: https://ib.blueorangebank.com.

Vēršam Jūsu uzmanību, ka Banka neizskata anonīmas Sūdzības.

Ja Sūdzība ir par konkrētām darījumu attiecībām, tad, izskatot Sūdzību, Banka veic iesniegušās personas identifikāciju.

Informācija, kas jānorāda Sūdzībā:

• ziņas par iesniedzēju:
- fiziskām personām – vārds, uzvārds un personas kods/dzimšanas datums,
- juridiskām personām – nosaukums un reģistrācijas numurs, pārstāvja amats un vārds, uzvārds, pārstāvības pamats;

• datums un sastādīšanas vieta;

• apstākļi un dokuments, kas pamato Sūdzību;

• iesniedzēja adrese: fiziskām personām – deklarētās un/vai faktiskās dzīvesvietas adrese, juridiskām personām – juridiskā vai faktiskā adrese, tālruņa numurs un elektroniskā pasta adrese.

Banka izskatīs Jūsu Sūdzību un sniegs Jums atbildi piecpadsmit darba dienu laikā no tās saņemšanas dienas. Ja Sūdzības izskatīšanai un atbildes sniegšanai objektīvu apstākļu dēļ būs nepieciešams ilgāks laiks, Jūs par to tiksiet informēts piecpadsmit darba dienu laikā no Jūsu Sūdzības saņemšanas dienas. Sūdzībām par personas datu apstrādi vai aizsardzības pārkāpumiem Banka sniedz atbildi nekavējoties – bez nepamatotas kavēšanās, bet ne vēlāk, kā mēneša laikā no Sūdzības saņemšanas.

Gadījumā, ja BlueOrange Bank sniegtā atbilde Jūs neapmierina, informējam, ka Jums ir tiesības iesniegt sūdzību šādās neatkarīgās ārpustiesas strīdu risināšanas vai uzraudzības iestādēs:

Latvijas Komercbanku asociācijas ombudā
ja sūdzība ietilpst ombuda kompetencē saskaņā ar ombuda reglamentu. Ar detalizētāku informāciju par ombudu, kā arī sūdzību izskatīšanas kārtību var iepazīties Finanšu nozares asociācijas interneta vietnē:
https://www.financelatvia.eu/ombuds/

Patērētāju tiesību aizsardzības centrā
par patērētāju tiesību aizsardzības normatīvo aktu pārkāpumiem, ja saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likumu Jūs esat uzskatāms par patērētāju. Detalizēta informācija par Patērētāju tiesību aizsardzības centru un sūdzību iesniegšanas kārtību ir pieejama Patērētāju tiesību aizsardzības centra interneta vietnē:
http://www.ptac.gov.lv/

Finanšu un kapitāla tirgus komisijā
kuras kompetencē ir tādu sūdzību izskatīšana, ko iesniedz maksājumu pakalpojumu izmantotāji par Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma prasību neievērošanu, kuri nav uzskatāmi par patērētājiem Patērētāju tiesību aizsardzības likuma izpratnē, ja tā radījusi vai var radīt būtisku kaitējumu minēto pakalpojumu izmantotāju grupas interesēm (kolektīvajām interesēm). Detalizēta informācija par Finanšu un kapitāla tirgus komisiju un sūdzību iesniegšanas kārtību ir pieejama Komisijas interneta vietnē:
http://www.fktk.lv/lv/

Katrai fiziskajai un juridiskajai personai ir tiesības uz savu aizskarto vai apstrīdēto civilo tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizsardzību tiesā. Līdz ar to, civiltiesiskos strīdus vai prasības, kas izriet no BlueOrange Bank un klientu savstarpējām darījumu attiecībām, to pārkāpšanas, izbeigšanas, likumības, spēkā esamības vai iztulkošanas un tml., Jūs varat iesniegt izskatīšanai Latvijas Republikas tiesā. Ja starp Jums un Banku noslēgtais līgums to paredz, tad prasību var iesniegt arī Latvijas Komercbanku asociācijas šķīrējtiesā saskaņā ar šķīrējtiesas statūtiem, reglamentu un nolikumu. Detalizētāka informācija par Latvijas Komercbanku asociācijas šķīrējtiesu un strīdu izskatīšanas kārtību ir pieejama Latvijas Komercbanku asociācijas Šķīrējtiesas interneta vietnē: http://www.fstiesa.lv/lv/skirejtiesa/ 

Trauksmes celšana


Globālais ziņošanas standarts


Informācijas atklāšana 

Ar Atalgojuma politiku, Kapitāla pietiekamību un informāciju par apgrūtināto un neapgrūtināto aktīvu atklāšanas
normatīvajiem noteikumiem variet iepazīties šeit.