Uzņēmumu kreditēšanas tempu kavē Latvijas tirgus specifikas nepārzināšana

2019. gada 14. novembris

Marina Antonova,
BlueOrange kreditēšanas pārvaldes vadītāja

Mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) kreditēšana pašlaik ir ļoti aktuāla tautsaimniecībai, ņemot vērā gan globālās, gan Latvijas ekonomikas izaugsmes tempa palēnināšanos. Vēl pērn decembrī Latvijas Banka prognozēja 2019. gadā Latvijas IKP pieaugumu 3,5% līmenī, jūnijā šī prognoze tika samazināta līdz 2,9%.

Arī Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) oktobrī paziņoja, ka šogad pasaules ekonomikas izaugsme būs lēnākā kopš globālās finanšu krīzes – līdz 3%. Galvenie iemesli – ASV un Ķīnas tirdzniecības karš, ES bloka lielākās ekonomikas - Vācijas - stagnācija un "Brexit" faktors. Izaugsmes prognoze samazināta arī Latvijai gan šogad, gan nākamgad līdz 2,8%.

Tādējādi, lai atbalstītu Latvijas ekonomikas attīstību un nepieļautu tās stagnāciju, ir nepieciešams nodrošināt ar finanšu resursiem mazos un vidējos uzņēmumus, kuri veido 98% no reģistrētiem uzņēmumiem. Jautājumu par MVU kreditēšanas attīstību oktobrī vērtēja arī Saeimas Budžeta komisija.

Šobrīd vietējā kapitāla bankas aktīvi kreditē mazos un vidējos uzņēmumus. Viedoklis, ka tas saistīts ar gatavību uzņemties augstāka riska darījumus, ir maldīgs. Lai izprastu, kāpēc uzņēmējam kredītu atsaka viena banka, bet apstiprina cita, pirmkārt, jāanalizē banku attīstības stratēģija un jāizprot lēmumu pieņemšanas kārtība. Savukārt bankas kopējā attīstības stratēģija ir tā, kas nosaka kreditēšanas prioritātes un ierobežojumus, analizējot tos pēc kredītu veidiem (komerckredīti, patēriņa kredīti, hipotekārie kredīti un tml.), tautsaimniecības nozarēm, ģeogrāfiskā izvietojuma, termiņiem, summām, nodrošinājumu un tml. Tādējādi, iespējama situācija, ka banka apstrādes rūpniecības uzņēmumam kredītu nepiešķir, jo tā jau ir kreditējusi vairākus citus šīs jomas uzņēmumus un konkrētās nozares finansēšanai piešķirto līdzekļu apjoms ir izsmelts. Vietējā kapitāla bankas lēmumus par kreditēšanas prioritātēm, tajā skaitā, par nozaru limitu sadalīšanu atbilstoši aktuālajām ekonomikas tendencēm, pieņem samērā ātri, vietējā līmenī.

Mūsdienu apstākļos, ņemot vērā augstās profesionālās prasības darbībai ar dažādu klientu grupām, bankas gan pasaulē, gan arī Latvijā specializējas konkrētu nozaru un klientu grupu apkalpošanā. Lai pareizi izvērtētu kredītriskus un atrastu to samazināšanas iespējas, bankai ir jāizprot dažādi faktori: uzņēmuma darbības specifika, biznesa ienesīgums un drošība, tirgus, kurā tas darbojas, stabilitāte, sadarbības partneru reputācija, saražotās produkcijas vai pakalpojumu pieprasījumu tendence, izvērtējot uzņēmuma attīstības perspektīvu. Piemēram, banka BlueOrange kreditē ne tikai Latvijas tradicionālo nozaru uzņēmējus, bet nodrošina finansējumu tādās specifiskās nozarēs kā starptautiskā tirdzniecība, loģistika un kuģniecība, jo bankai ir uzkrāta liela pieredze un ir profesionāli darbinieki šīs nozares klientu apkalpošanai.

Pēdējā laikā Rietumu virzienā būtiski samazinājies tranzīts no Austrumu valstīm, bet joprojām Latvijas ostās lielos apjomos tiek pārkrautas citas, piemēram, lauksaimniecības preces. Latvijas ģeogrāfiskā izvietojuma dēļ tranzīta bizness ir vēsturiski tradicionāls mūsu valstī, tādēļ mēs atbalstām to. BlueOrange kreditē tirdzniecības uzņēmumus, pārsvarā, Latvijas rezidentus, kuri nodarbojas ar šo biznesu daudzus gadus un kuriem savukārt ir droši biznesa partneri.

Runājot par Latvijas MVU kreditēšanu, vietējā kapitāla bankām ir būtiska priekšrocība: tās labāk izprot šādu uzņēmumu darbības vidi. Izvērtējot kredītriskus, vietējā kapitāla bankas ņem vērā vietējā tirgus specifiku, nozares attīstības prognozes, nodokļu politikas izmaiņas un tml. vietējos faktorus, kurus ne vienmēr iespējams paredzēt, izstrādājot aizņēmēja novērtēšanas metodiku ārvalstīs.

Vēl viens faktors, kas palīdz vietējā kapitāla bankām salīdzinoši operatīvi nodrošināt MVU ar finanšu resursiem, tā ir lēmumu pieņemšanas kārtība. Bieži uzņēmēji saskaras ar situāciju, kad ir iegūta uzvara konkursā, ir saņemts izdevīgs pasūtījums vai noslēgts ar pircēju ļoti labs līgums, bet darba izpildei trūkst finansējuma. Uzņēmējs atnāk uz savu banku un tur uzzina, ka lēmumu par šī kredīta summas piešķiršanu pieņem bankas specialisti, kuri strādā ārzemju ofisā, tādēļ, lēmuma pieņemšanas laiks varētu sasniegt līdz trim mēnešiem. Skaidrs, ka par šo laiku uzņēmējs pazaudēs izdevīgo pasūtījumu.

Vietēja kapitāla bankas lēmumu par kredīta piešķiršanu pieņem uzreiz pēc visu ar projektu saistīto risku novērtēšanas, jo visas lemttiesīgās personas atrodas Latvijā.

Secinājumā gribas atgādināt, ka kreditēšanā ļoti būtiskas ir uz savstarpējo uzticību balstītas attiecības starp banku un kredīta ņēmēju. Tādas veidojas, katrai no pusēm izprotot otras puses darbības specifiku un mērķus. Tāpēc labākā sadarbība mērķtiecīgi jāmeklē arī pašiem uzņēmējiem, apzinoties, ka sava darbības specifika ir ne tikai MVU, bet arī bankām.