Atbilstība normatīvo aktu prasībām

Atbilstība normatīvo aktu prasībām

Bankas darbību regulējošie noteikumi

Statūti

Bankas statūti nosaka šādus uzņēmuma galvenos aspektus:
1. Firma
2. Komercdarbības veidi
3. Pamatkapitāls un akciju veidi
4. Valde
5. Padome
6. Iekšējais revīzijas dienests
7. Revīzijas komiteja

Noguldījumu garantiju likumā ir noteikts, ka noguldītājs ir persona, kam ir garantētais noguldījums bankā*, var pretendēt uz to noguldījumu nepieejamības gadījumā (piemēram, bankas maksātnespēja vai licences anulēšana).

Likums paredz, ka neatkarīgi no līdzekļu noguldīšanas dienas garantētā atlīdzība vienam noguldītājam par noguldījumu bankā ir garantētā noguldījuma apmērā, bet ne vairāk kā 100 000 EUR, kā arī izņēmuma gadījumus, kuros atrunāta papildu garantētā atlīdzība vienam noguldītājam, bet ne vairāk kā 200 000 EUR 3 mēnešu laikā no sākotnējā noguldījuma izdarīšanas dienas par fizisko personu noguldījumiem. Ja noguldītājam vienā bankā ir vairāki garantētie noguldījumi, tos summē un uzskata par vienu garantēto noguldījumu.

Bankai pirms darījumu attiecību uzsākšanas ir jāinformē noguldītājs, un noguldītājam jāapliecina, ka ir iepazīstināts ar informāciju par:
- Latvijas Republikas noguldījumu garantiju sistēmu;
- garantētās atlīdzības apmēru un valūtu;
- garantētās atlīdzības izmaksas kārtību un termiņu;
- prasījumu saistību savstarpējo ieskaitu iespējamību;
- noguldījumu garantiju fonda pārvaldītājiestādi (Finanšu un kapitāla tirgus komisija).

Plašāk ar minēto informāciju var iepazīties šeit.
Plašāk par šo likumu skatīt šeit.


* Latvijā reģistrēta banka, krājaizdevu sabiedrība, ārvalstu bankas filiāle Latvijā vai Eiropas Savienības dalībvalsts bankas filiāle Latvijā, kas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā piedalās Noguldījumu garantiju fondā.

Kopš 2002. gada 1. janvāra Latvijā ir spēkā Ieguldītāju aizsardzības likums. Gadījumos, kad ieguldījumu pakalpojumu sniedzēji (bankas, ieguldījumu pārvaldes sabiedrības un brokeru sabiedrības) nespēj pildīt savas saistības, ieguldītājiem ir tiesības saņemt kompensāciju. Saistību neizpildi paredzēts kompensēt 90% apmērā no neatgriezeniski pazudušo finanšu instrumentu vērtības vai zaudējumiem, ko radījis nesniegts ieguldījumu pakalpojums.

Sākot no 2008. gada, katram ieguldītājam tiek garantēta atlīdzība 90% apmērā no neatgriezeniski pazudušo finanšu instrumentu vērtības vai zaudējumiem, ko radījis neizpildīts ieguldījumu pakalpojums, bet ne vairāk kā 20 000 eiro.

Atšķirībā no līdzekļu uzkrāšanas Noguldījumu garantiju fondā un Apdrošināto aizsardzības fondā ieguldītāju aizsardzībai radītais mehānisms paredz, ka kompensācijām domātie līdzekļi fondā netiek uzkrāti, taču gadījumos, kad ieguldījumu pakalpojumu sniedzējs nespēj pildīt savas saistības, Finanšu kapitāla un tirgus komisija (FKTK), pamatojoties uz pārējo ieguldījumu pakalpojumu sniedzēju iesniegtajiem finanšu instrumentu portfeļa ceturkšņa pārskatiem, aprēķina katra tirgus dalībnieka – ieguldījumu pakalpojumu sniedzēja – maksājuma proporcionālo lielumu Latvijas Bankā atvērtajā kontā kompensāciju nodrošināšanai.

Nepieciešamības gadījumā FKTK organizē un uzrauga tirgus dalībnieku maksājumus kompensāciju izmaksām, pārbauda kompensāciju pieteikumu pamatotību un nodrošina kompensāciju izmaksu.

Baltikums Bank ir pievienojusies Latvijas Komercbanku asociācijas apstiprinātajiem Vienotajiem fizisko personu norēķinu kontu maiņas principiem. Ar minēto principu tekstu jūs varat iepazīties šeit. Informācija par fizisko personu norēķinu kontu maiņas kārtību un dokumentu paraugiem, kas ir nepieciešami kontu maiņas īstenošanai, atrodas pielikumā.

- Klienta iesniegums par Maksājumu attiecību pārcelšanu

- Klienta iesniegums par Maksājumu attiecību pārcelšanas iespējām

- Informācija par norēķinu kontu maiņas kārtību

- Klienta vēstule par bankas rekvizītu maiņu

SEPA – Vienotā maksājumu telpa (Single Euro Payments Area) ļauj visiem patērētājiem, uzņēmumiem un valsts iestādēm neatkarīgi no tā, kurā Eiropas valstī tie atrastos, veikt un saņemt eiro maksājumus gan starp valstīm, gan vienas valsts ietvaros saskaņā ar vieniem un tiem pašiem nosacījumiem, tiesībām un pienākumiem.

SEPA paredz maksāšanas līdzekļu (SEPA kredītu pārvedumi, SEPA karšu maksājumi un SEPA tiešā debeta maksājumi) izpildes vienādošanu Eiropā, nosakot, ka nacionālie un pārrobežu eiro maksājumi tiek veikti vienlīdz ātri, droši un vienkārši.

SEPA maksājumu standarti:

- maksājuma valūta – eiro;

- maksājums tiek sūtīts uz Eiropas Savienības dalībvalsts banku, kā arī uz Īslandi, Lihtenšteinu, Monako, Norvēģiju vai Šveici;

- saņēmēja kontam jābūt IBAN formātā;

- jābūt norādītam saņēmēja bankas identifikācijas (SWIFT/BIC) kodam;

- maksājuma iesniedzējs maksā tikai savas bankas noteikto komisijas naudu (to sedz dalīti);

- saņēmēja bankas un saņēmēja rekvizītiem ir jābūt korektiem.

No 2012. gada 1. decembra Kredītu reģistra darbību regulē “Kredītu reģistra likums”.

Kredītu reģistrs ir valsts informācijas sistēma, ko pārvalda Latvijas Banka, vācot, uzkrājot un glabājot ziņas par Kredītu reģistra dalībnieku klientiem un klientu galviniekiem, viņu saistībām un to izpildes gaitu.

Der zināt, ka Kredītu reģistrā iekļautajām ziņām ir informatīvs raksturs, un tās nepierāda klienta un klienta galvinieka saistību un to pārkāpumu esamību vai neesamību.

Viens no galvenajiem Kredītu reģistra mērķiem ir radīt papildu iespējas novērtēt sava klienta, iespējamā klienta, klienta galvinieka un iespējamā klienta galvinieka kredītspēju un sniegt ieguldījumu atbildīgas patērētāja kreditēšanas, kā arī atbildīgas un godprātīgas aizņemšanās veicināšanā.


Ziņu iesniegšana Kredītu reģistram

Ziņas par klientu, klienta saistībām un klienta saistību pārkāpumiem, kā arī ziņas par klienta galvinieku, klienta galvinieka saistībām un klienta galvinieka saistību pārkāpumiem reģistrā iekļauj reģistra dalībnieks.

Reģistrā iekļauj ziņas par klienta saistību pārkāpumiem, ja klients kavē līgumā, uz kura pamata klients saņem finanšu pakalpojumu ar kredītrisku, noteikto maksājumu ilgāk nekā 60 kalendārās dienas, un visu klienta kavēto maksājumu summa, t.sk. kavējuma procenti un līgumsods, sasniedz 150 eiro vai šīs naudas summas ekvivalentu ārvalstu valūtā.


Kredītu reģistra ziņu saņemšana

Lai saņemtu Kredītu reģistrā iekļautās ziņas, klients vai klienta galvinieks iesniedz Latvijas Bankai rakstisku pieteikumu papīra dokumenta vai elektroniskā dokumenta veidā. Šo pieteikumu klienta vai klienta galvinieka vārdā ir tiesīga parakstīt arī cita persona.

Kredītu reģistrā iekļautās ziņas bez maksas ir tiesīgs saņemt klients vai klienta galvinieks. Klienta vai klienta galvinieka vārdā ziņas ir tiesīgs saņemt arī viņa aizgādnis vai pilnvarnieks.


Latvijas Banka klientam vai klienta galviniekam Kredītu reģistrā iekļautās ziņas izsniedz:

1. elektroniskā veidā;
2. klātienē;
3. sūtot pa pastu.


Kredītu reģistra dalībniekiem ir tiesības saņemt ziņas par:

1. savu esošo vai iespējamo klientu vai tā galvinieku;
2. personu, kam ir būtiska līdzdalība tādā komercsabiedrībā, kas ir šī reģistra dalībnieka klients, klienta galvinieks, iespējamais klients vai iespējamais klienta galvinieks;
3. komercsabiedrību, kas ir šī reģistra dalībnieka klienta, klienta galvinieka, iespējamā klienta vai iespējamā klienta galvinieka meitas sabiedrība, un katru nākamo šādas meitas sabiedrības meitas sabiedrību;
4. komercsabiedrību, kurā šī reģistra dalībnieka klientam, klienta galviniekam, iespējamam klientam vai iespējamam klienta galviniekam ir būtiska līdzdalība;
5. šī reģistra dalībnieka klienta, klienta galvinieka, iespējamā klienta vai iespējamā klienta galvinieka padomes locekli un valdes locekli, ja tādas ir izveidotas.


Ziņu glabāšanas ilgums Kredītu reģistrā:

1. ziņas par klientu vai klienta galvinieku un vispārīgās ziņas par klienta vai klienta galvinieka saistībām un to pārkāpumiem Latvijas Banka glabā reģistrā:
- 15 gadus pēc klienta vai klienta galvinieka saistību izbeigšanās dienas;
- 15 gadus pēc dienas, kad no klienta līguma vai klienta galvinieka līguma izrietošās tiesības un saistības vai prasījuma tiesības nodotas citai personai;
- 5 gadus pēc klienta vai klienta galvinieka saistību pārkāpuma novēršanas dienas;
2. periodiskās ziņas Latvijas Banka glabā reģistrā 3 gadus pēc perioda beigām.

Plašāk par Kredītu reģistra likumu skatīt šeit.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 4. jūlija regula EMIR (European Market Infrastructure Regulation) (EK) Nr. 648/2012 par ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, centrālajiem darījumu partneriem un darījumu reģistriem) ir regula, kas nosaka kopīgus noteikumus ārpusbiržas atvasināto instrumentu darījumu veikšanai, ar ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem saistīto risku samazināšanai un darījumu atskaišu sniegšanai. EMIR stājās spēkā 2012. gada 16. augustā, un 2013. un 2014. gadā pakāpeniski stājās spēkā vairāki citi akti un prasības.


EMIR mērķi

2009. gada G20 lēmums par precīzāku derivatīvu darījumu regulējumu, paaugstinot derivatīvu darījumu tirgus caurspīdīgumu un samazinot ietekmi uz pasaules finanšu sistēmu, ko rada derivatīvu darījumu sistēmas risks.


EMIR darbības sfēra

EMIR prasības tiek piemērotas ārpusbiržas derivatīvu darījumiem, t.sk. dažiem darījumiem, kas tiek veikti, pamatojoties uz Finanšu instrumentu konta un darījumu līgumu („Līgums”), ieskaitot arī procentu atvasinātos instrumentus un valūtas atvasinātos instrumentus (nākotnes darījumi, mijmaiņas, opcijas). EMIR prasības attiecas gan uz finanšu sektoru, gan uz kontrahentiem ārpus finanšu sektora. EMIR prasības neattiecas uz fiziskām personām un noteiktām sabiedriskām organizācijām.


EMIR pamatprasības

Galvenās prasības derivatīvu darījumiem, ko nosaka EMIR, ir:
- pienākums sniegt tirdzniecības repozitorijam (TR, Trade Repository) derivatīvu darījumu atskaites;
- centralizēts noteiktu darījumu klīrings, kas veicams ar ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, izmantojot centrālo kontrahentu (CCP, Central Counterparty);
- derivatīvu darījumiem, kuru klīrings netiek veikts, obligāti jāveic risku samazināšanas pasākumi.


Pienākums sniegt TR derivatīvu darījumu atskaites

Visām derivatīvu darījumu pusēm (izņemot privātpersonas) ir pienākums sniegt derivatīvu darījumu atskaites. Tas nozīmē, ka abām derivatīvu darījuma pusēm ir pienākums sniegt to izvēlētajam TR, kam ir attiecīga licence, atskaiti par veikto derivatīvu darījumu, par darījumā veiktajām izmaiņām un par darījuma izbeigšanu. Tajā pašā lakā darījuma pusei ir tiesības deleģēt ziņošanu darījuma kontrahentam vai jebkurai trešajai personai.

Slēdzot Līgumu, klients pilnvaro Baltikums Bank AS (“Banka”) izvēlēties personu, kas būs atbildīga par ziņu sniegšanu TR par atvasināto instrumentu darījumiem starp Banku un klientu.

Sniedzot atskaites par darījumiem, obligāta prasība ir kontrahentu identifikācija, izņemot privātpersonas, izmantojot juridiskās personas identifikatoru (LEI, Legal Entity Identifier).

LEI (vai tā ekvivalentu) saņemšana ir darījuma puses pienākums. Ja klients nav saņēmis LEI (vai tā ekvivalentu), Bankai var nebūt iespējas sniegt ziņojumus par derivatīvu darījumiem, un klientam nāksies pašam sniegt atskaites par darījumiem. Turklāt bez attiecīgā identifikatora pieejamības Banka var atteikt klientam jaunu derivatīvu darījumu veikšanu. Pieteikties LEI saņemšanai iespējams internetā. Pilns organizāciju saraksts ir pieejams interneta vietnē www.leiroc.org. Pieteikuma un LEI (vai tā ekvivalentu) saņemšanas izdevumus samaksā klients.

Pienākums sniegt atskaites stājās spēkā 2014. gada 12. februārī. Papildus jauniem darījumiem, kas veikti pēc atskaišu sniegšanas pienākuma stāšanās spēkā, jāziņo arī par visiem derivatīvu darījumiem, kas nebija izbeigti 2012. gada 16. augustā vai tika noslēgti pēc šī datuma.


Pienākums noteiktu ārpusbiržas atvasināto instrumentu darījumu centralizētajam klīringam

Klīringa pienākums attiecas uz standartizētajiem ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem. Klīringa pienākumam pakļauto atvasināto instrumentu saraksts tiek publicēts ESMA (European Securities and Markets Authority) interneta vietnē www.esma.europa.eu.

Klīringa pienākums attiecas uz finanšu sektora kontrahentiem, kā arī uz kontrahentiem ārpus finanšu sektora, kas pārsniedz t.s. klīringa robežu. Klīringa robeža ir noteikta tā, lai to pārsniegtu tikai tie uzņēmumi, kam ir ļoti apjomīgas spekulatīvas pozīcijas derivatīvu darījumos.


Derivatīvu darījumiem, kas nav pakļauti klīringam, piemērojami obligāti risku samazināšanas pasākumi

Galvenie risku samazināšanas pasākumi, kas attiecas uz kontrahentiem ārpus finanšu sektora:
- Darījumu savlaicīga apstiprināšana. Pamatojoties uz darījuma kontrahentu un instrumenta veidu, EMIR nosaka termiņus, kuros jāapstiprina darījumi;
- Portfeļu salīdzināšana (Portfolio Reconciliation). Darījuma pusēm jā vienojas par darījumu datu salīdzināšanu, lai identificētu neatbilstības tajos. Citiem vārdiem, lai pārliecinātos par darījumu nosacījumu un summu korektumu arī darījumu darbības termiņa ietvaros. Pamatojoties uz veicamajiem darījumiem ar kontrahentu un savā starpā, EMIR nosaka arī šī procesa veikšanas periodiskumu;
- Strīdu risināšana. Darījuma pusēm jāvienojas par to starpā radošos strīdu risināšanas procesu. Attiecīgos principus Banka nosaka Līgumā.


Kontrahenta definīcija

EMIR saistību piemērošana ir atkarīga no tā, vai runa ir par personu finanšu sektorā vai personu ārpus finanšu sektora; otrajā gadījumā – arī no tā, kāds ir darījumu raksturs un kādā apjomā šī persona veic darījumus. Visas pārējās personas ir uzskatāmas par kontrahentiem ārpus finanšu sektora. Banka AS EMIR izpratnē ir finanšu sektora kontrahents.

Papildu informācija pieejama interneta vietnē www.esma.europa.eu.

Lai novērstu izvairīšanos no nodokļu nomaksas un izpildot Latvijas un ASV starpvaldību līguma prasības, no 2015. gada Latvijas Valsts ieņēmumu dienests un ASV Iekšējais ieņēmumu dienests (IRS) apmainīsies ar informāciju par abu valstu personu kontiem otras valsts bankās. Līguma noslēgšanas un informācijas apmaiņas pamats ir FATCA prasību ieviešana.


Kas ir FATCA?

1. ASV Senāts 18.03.2010. pieņēma likumu par prasībām ārvalstu kontiem nodokļu uzlikšanas vajadzībām – U.S. Foreign Account Tax Compliance Act (FATCA).

2. Tā mērķis ir novērst personām, kas ir atbildīgas par ASV nodokļu nomaksu, iespējas izvairīties no nodokļu maksāšanas, slēpjot aktīvus un ienākumus ārvalstīs.

3. FATCA ietekmē finanšu institūcijas visā pasaulē, un, sākot ar 01.07.2014., FATCA prasības tiks pakāpeniski ieviestas globālā mērogā.


Kā Latvijā tiks ieviesta FATCA?

1. Latvijas Republikas Ministru Kabinets 08.04.2014 ir apstiprinājis ASV un Latvijas starpvaldību līgumu par starptautisko nodokļu pienākumu izpildes uzlabošanu un FATCA ieviešanu.

2. Starpvaldību līgums paredz, ka finanšu institūcijas IRS prasīto informāciju sniegs Valsts ieņēmumu dienestam (VID), un esošā sadarbības līguma ietvaros nodokļu administrācijas apmainīsies ar automātiski sniegto informāciju.

3. Nodokļu administrācijas nodrošina atbilstošus drošības, datu aizsardzības un konfidencialitātes pasākumus, ierobežojot datu izmantošanu tikai nodokļu administrēšanas mērķim.

4. Starpvaldību līgums starp ASV un Latviju paredz bankām:

- identificēt kontus, par kuriem sniegt ziņojumus;

- reizi gadā sniegt ziņojumus VID;

- nodrošināt atbilstību FATCA prasībām un reģistrēties IRS, saņemot atbilstošu identifikācijas numuru;

- ja tās darbojas kā ASV Iekšējo ieņēmumu kodeksa noteiktais kvalificētais starpnieks vai ārvalsts līgumsabiedrība, kas izvēlējusies veikt nodokļa ieturēšanu, ieturēt 30% nodokli saistībā ar maksājumiem, kuru izcelsme ir ASV1;

- ja tām nav kvalificēto starpnieku vai ārvalsts līgumsabiedrības, kas izvēlējusies veikt nodokļa ieturēšanu, statusa, sniegt informāciju par klientu, kas nepieciešama līdzekļu ieturēšanas un ziņojuma sniegšanas vajadzībām.


Uz kuriem banku klientiem attieksies FATCA?

1. FATCA attieksies uz klientiem, kas tiek uzskatīti par ASV personām nodokļu uzlikšanas nolūkos un klientiem, kam ir saistība ar ASV, piemēram, ASV pilsonība, dzimšanas vieta ASV, pasta adrese ASV, ASV tālruņa numurs.

2. FATCA skars arī uzņēmumus, kas nav reģistrēti ASV, taču kuru īpašnieki tieši vai netieši ir ASV personas ar būtisku līdzdalību šajos uzņēmumos.


Ko bankas darīs, lai izpildītu FATCA prasības?

1. FATCA prasa no finanšu institūcijām visā pasaulē identificēt kontus, kas tieši vai netieši pieder ASV personām un nodot atbilstošo informāciju ASV ieņēmumu dienestam IRS.

2. Lai noteiktu klientu - ASV nodokļu maksātāju - statusu, FATCA prasa finanšu institūcijām iegūt papildu informāciju vai dokumentāciju no to klientiem.

3. Ja klients nesniedz nepieciešamo informāciju vai dokumentāciju, finanšu institūcijām ir jāietur 30% nodoklis noteikta veida ASV ienākumiem, kas maksāti šim klientam.


Kādu informāciju bankas nodos IRS?

Bankām tiek prasīts sniegt ziņojumus par ASV personām, sākot ar 2014. gada periodu līdz katra nākamā gada septembra beigām:

- sākot ar 2014. gadu – informācija par kontu turētājiem, uzvārds, adrese, nodokļa maksātāja numurs, konta numurs, konta bilance vai vērtība;

- sākot ar 2015. gadu – informācija par vērtspapīru kontu īpašniekiem, procentu bruto summa, bruto summa par dividendēm un citiem ienākumiem, kas radušies saistībā ar kontā turētajiem aktīviem;

- sākot ar 2015. gadu – informācija par noguldījuma un jebkura cita konta īpašniekiem un kopējās kalendāra gada laikā iemaksātās vai ieskaitītās bruto summas;

- sākot ar 2016. gadu – kopējie bruto ieņēmumi gada laikā, kas gūti, pārdodot vai atgūstot īpašumu.


Kādu informāciju vai dokumentāciju bankas var pieprasīt no klientiem?

1. Bankas var pieprasīt klientiem aizpildīt W-8BEN vai W-9 informācijas formas vai pašapliecinājuma formu, lai noteiktu klienta ASV nodokļu maksātāja statusu.

2. Bankas Latvijā, izpildot „Zini savu klientu” prasības, ko nosaka Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas likums, maksimāli mazinās klientiem informācijas un dokumentācijas pieprasījumus.


Kādas būs sekas, ja klienti nesniegs pieprasīto informāciju bankām?

1. Bankas sniegs ziņojumus par nepakļāvīgajiem konta turētājiem apkopotā veidā IRS.

2. Bankas var atteikt konta atvēršanu vai izbeigt darījumu attiecības ar šādiem klientiem.


Kā un kur klienti var saņemt papildu konsultācijas par FATCA?

1. Ar jautājumiem par ASV nodokļiem klientiem ir jāmeklē palīdzība pie profesionāliem nodokļu konsultantiem vai IRS.

2. Vairāk informācijas par FATCA iespējams saņemt:

- no ASV Valsts kases: http://www.treasury.gov/resource-center/tax-policy/treaties/Pages/FATCA.aspx;

- no ASV nodokļu administrācijas: http://www.irs.gov/Businesses/Corporations/Foreign-Account-Tax-Compliance-Act-FATCA;

- par Latvijas un ASV starpvaldību līgumu: http://www.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40319276&mode=mk&date=2014-04-08.


1 Šobrīd Latvijas bankas nav reģistrētas kā ASV Iekšējo ieņēmumu kodeksā noteiktie kvalificētie starpnieki vai izvēlējušās veikt nodokļa ieturēšanu, līdz ar to pildīs tikai ziņošanas nevis nodokļa ieturēšanas pienākumus.

Klientu pretenzijas un ierosinājumi

Sūdzību iesniegšana bankā

Ka iesniegt sūdzību vai pretenziju:

Ja jums rodas sūdzības vai pretenzijas saistībā ar klientu apkalpošanu vai kādu no sniegtajiem bankas pakalpojumiem, mēs vienmēr esam gatavi izskatīt katru gadījumu individuāli, sniegt skaidrojumus un risināt iespējamās problēmas.

Sūdzību vai pretenziju Jūs varat iesniegt, nosūtot to pa:
e-pastu: info@blueorangebank.com
faksu: +371 67 031 300
pa pastu vai personīgi iesniedzot bankā - Smilšu iela 6, Rīga, LV-1050
Internetbankā

Iesniedzot sūdzības pa e-pastu vai faksu, tās ir jāparaksta ar klientam izsniegtā elektroniskā paraksta kalkulatora Digipass funkciju Signature.

Informācija, kas jānorāda sūdzībā vai pretenzijā:

- ziņas par iesniedzēju (fiziskām personām - vārds, uzvārds un personas kods, bet, ja tāda nav, tad pases dati; juridiskām personām - nosaukums un reģistrācijas numurs, pārstāvja amats un vārds, uzvārds);

- iesniedzēja adrese;

- sūdzības vai pretenzijas būtība;

- dokumenti, uz kuriem pamatojas sūdzība vai pretenzija;

- iesniedzēja tālruņa numurs, faksa numurs un elektroniskā pasta adrese.

Banka izskatīs jūsu sūdzību vai pretenziju un sniegs jums atbildi trīsdesmit dienu laikā no tās saņemšanas dienas. Ja sūdzības vai pretenzijas izskatīšanai un atbildes sniegšanai būs nepieciešams ilgāks laiks, jūs par to tiksit informēts trīsdesmit dienu laikā no jūsu sūdzības vai pretenzijas saņemšanas dienas.


Sūdzības iesniegšana ombudā

Gadījumos, ja esat no bankas saņēmuši neapmierinošu atbildi uz kādu sūdzību par bezskaidras naudas līdzekļu pārskaitījumiem un darījumiem ar elektroniskajiem kontu vadīšanas līdzekļiem, tad sūdzību iespējams iesniegt Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) ombudam.

Ombuds izskata tikai tās sūdzības, kas atbilst visām šīm pazīmēm:

- sūdzību iesniedzis klients, kas nav kredītiestāde vai finanšu iestāde;

- sūdzība ir par bezskaidras naudas līdzekļu kredīta pārvedumiem vai darījumiem ar elektroniskajiem maksāšanas līdzekļiem;

- sūdzība ir par Latvijā reģistrētas kredītiestādes rīcību;

- darījuma apmērs (acīmredzami saistītu darījumu kopējais apmērs), par ko ir sūdzība, nepārsniedz 50 000,00 EUR;

- sūdzība neskar jautājumus par dokumentu viltojumiem;

- sūdzība neskar jautājumus par kredītiestāžu cenrāžu pamatotību, par kredītlimita piešķiršanu, atcelšanu vai grozīšanu, par kredītlimita noteikumiem un citus līdzīgus jautājumus;

- klients iepriekš bija vērsies kredītiestādē ar tāda paša satura pretenziju, bet mēneša laikā no pretenzijas iesniegšanas (nosūtīšanas) dienas klients no kredītiestādes nav saņēmis viņa pretenziju apmierinošu atbildi;

- tiesā vai šķīrējtiesā nav celta prasība par sūdzībā minēto priekšmetu;

- klients nav vērsies ar tāda paša satura sūdzību Patērētāju tiesību aizsardzības centrā;

- ombudam iepriekš netika iesniegta tā paša klienta sūdzība par sūdzībā minēto priekšmetu;

- sūdzību noformē rakstveidā atbilstoši visām Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) prasībām un iesniedz LKA ombudam Pērses ielā 9/11, Rīgā LV-1011.

Plašāka informācija par LKA ombudu, kā arī nolikums un darba kārtība ir atrodami LKA interneta vietnē: http://lka.org.lv/lv/ombuds/reglaments.html un http://lka.org.lv/lv/ombuds/nolikums.html.


Sūdzības iesniegšana Patērētāju tiesību aizsardzības centrā

Klienti, kas ir uzskatāmi par patērētājiem Latvijas Republikas normatīvo aktu izpratnē, ir tiesīgi iesniegt Patērētāju tiesību aizsardzības centram sūdzības par normatīvo aktu prasību pārkāpumiem.

Plašāku informācija par Latvijas Republikas Patērētāju tiesību aizsardzības centru ir atrodama interneta vietnē: http://www.ptac.gov.lv.

Common Reporting Standard


OECD CRS

OECD CRS (Globālais ziņošanas standarts) paredz nodokļu administrācijām visā pasaulē saņemt informāciju no finanšu iestādēm un automātiski reizi gadā apmainīties ar šo informāciju par attiecīgo valstu nodokļu maksātājiem.
Latvija kopā ar 53 citām valstīm ir pievienojusies agrīno OECD CRS ieviesēju grupai, un Latvijā ir stājušies spēkā nepieciešamie normatīvie akti, lai varētu īstenot informācijas apmaiņu – grozījumi likumā ”Par nodokļiem un nodevām”, grozījumi “Kredītiestāžu likumā”, kā arī Ministru kabineta noteikumi, tādēļ pirmajai automātiskajai informācijas apmaiņai jānotiek 2017. gada septembra beigās par 2016.gadu. Jaunās prasības no 2016. gada 1. janvāra paredz Latvijas Republikas finanšu institūcijām identificēt Klienta nodokļu rezidences valsti, nodokļu maksātāja numuru un katru gadu, sākot no 2017. gada, sniegt Latvijas Republikas Valsts ieņēmumu dienestam tiesību aktos noteikto informāciju par atbilstošo klientu kontiem.
Ar pievienojušos valstu aktuālo sarakstu ir iespējams iepazīties šeit: http://www.oecd.org/tax/transparency/AEOI-commitments.pdf.
Lai izpildītu OECD CRS, Banka var pieprasīt no klienta un/vai klienta beneficiāriem informāciju vai dokumentus, kas apliecina klienta un/vai klienta beneficiāru nodokļu rezidenci (sk. sadaļu Nodokļu rezidence), bet, ja klients ir juridiska persona – arī klienta klasifikāciju saskaņā ar OECD CRS (sk. sadaļu “Klienta klasifikācija saskaņā ar OECD CRS”), kā arī klienta un/vai klienta beneficiāru nodokļu maksātāja numuru/-s rezidences valstīs.


Nodokļu rezidence

Ņemot vērā to, ka OECD CRS neparedz nodokļu rezidences definīciju, nosakot savu nodokļu rezidenci klientam un/vai klienta beneficiāriem ir jāvadās no savas rezidences valsts likumiem nodokļu jomā.
Parasti persona tiek uzskatīta par nodokļu rezidentu tajā valstī, kurā:
1. saskaņā ar attiecīgās valsts likumiem šī persona ir pakļauta aplikšanai ar ienākuma nodokļiem;
2. pamatojoties uz tās pastāvīgo dzīvesvietu vai piederību valstij, ja tā ir fiziska persona;
3. pamatojoties uz rezidenci, vadības atrašanās vietu, dibināšanas vietu vai reģistrācijas vietu, ja tā ir juridiska persona;
4. jebkuru citu līdzvērtīgu kritēriju.
Jāņem vērā, ka katrā valstī ir izstrādāti savi noteikumi attiecībā uz nodokļu rezidences noteikšanu, ar kuriem var iepazīties OECD interneta vietnē: http://www.oecd.org/tax/automatic-exchange/crs-implementation-and-assistance/.
Atsevišķos gadījumos, piemēram, situācijā, kad pastāvīgā dzīvesvieta ir vairāk nekā vienā valstī, klients var tikt uzskatīts par nodokļu rezidentu vairākās valstīs vienlaicīgi.
Ja juridiska persona nav pakļauta aplikšanai ar ienākuma nodokļiem nevienā valstī, tā tiek atzīta par rezidentu tajā valstī, kurā ir tās faktiskā vadības atrašanas vieta (faktiskā vadības adrese).
Par faktisko vadības adresi tiek uzskatīta centrālā biroja adrese, kur parasti notiek uzņēmuma augstākās pārvaldes institūcijas (direktoru padomes, padomes, valdes) oficiālās sēdes vai sapulces, kurās izskata un/vai izlemj galvenos ar uzņēmuma pārvaldīšanu un pamatdarbību saistītus jautājumus. Lai noteiktu faktisko vadības adresi, ir jāizvērtē visi būtiski fakti un apstākļi.
NB! Sadaļā iekļautai informācijai ir vispārējs saturs un tajā ir ietverti biežāk sastopami kritēriji.


Kādām iestādēm ir pienākums sniegt informāciju Valsts ieņēmumu dienestam (VID)?

Finanšu iestāde noskaidro ziņošanai pakļautos finanšu kontus un sniedz likumā paredzēto informāciju VID.
Finanšu iestāde ir turētājiestāde, noguldījumu iestāde, ieguldījumu iestāde vai specializētā apdrošināšanas sabiedrība.
Turētājiestāde — jebkurš juridisks veidojums, kas tur finanšu aktīvus klientu uzdevumā, ja šāda darbība veido tā saimnieciskās darbības būtisku daļu. Uzskata, ka finanšu aktīvu turēšana klientu uzdevumā ir juridiska veidojuma saimnieciskās darbības būtiska daļa, ja juridiska veidojuma ieņēmumi saistībā ar finanšu aktīvu turēšanu un saistītajiem finanšu pakalpojumiem ir vismaz 20 procenti no juridiska veidojuma ieņēmumiem īsākajā no šādiem laikposmiem:
- triju gadu laikposmā, kas beidzas 31. decembrī (vai arī tāda pārskata perioda pēdējā dienā, kas nav kalendārais gads) pirms gada, kurā tiek noteikts, vai juridiskais veidojums ir uzskatāms par turētājiestādi;
- juridiskā veidojuma pastāvēšanas laikposmā vai laikposmā, kurā juridiskajam veidojumam ir licence ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai.
Noguldījumu iestāde — jebkurš juridisks veidojums, kas piesaista noguldījumus un citus atmaksājamos līdzekļus, veicot kredītiestādes, krājaizdevu sabiedrības, maksājumu iestādes, elektroniskās naudas iestādes vai līdzīgu saimniecisko darbību.
Ieguldījumu iestāde ir jebkurš juridisks veidojums:
1. kura saimnieciskā darbība galvenokārt ir saistīta ar vienas vai vairāku šādu darbību vai darījumu veikšanu klienta vārdā vai uzdevumā:
- tirdzniecība ar naudas tirgus instrumentiem (piemēram, čekiem, vekseļiem, noguldījumu sertifikātiem, atvasinātiem instrumentiem), ārvalstu valūtu, valūtas kursa, procentu likmju un indeksu instrumentiem, pārvedamiem vērtspapīriem vai regulētā tirgū tirgotiem preču nākotnes līgumiem;
- ieguldītāja individuālo vai ieguldītāju kopīgo finanšu aktīvu pārvaldīšana uz ieguldītāju pilnvarojuma pamata;
- citāda finanšu aktīvu vai naudas ieguldīšana, administrēšana vai pārvaldīšana klienta vārdā vai uzdevumā;
2. kura ieņēmumi galvenokārt ir saistīti ar finanšu aktīvu ieguldīšanu, atkārtotu ieguldīšanu vai tirdzniecību, ja šo juridisko veidojumu pārvalda cits juridisks veidojums, kas ir noguldījumu iestāde, turētājiestāde, specializētā apdrošināšanas sabiedrība vai ieguldījumu iestāde, kas minēta šīs Ieguldījumu iestādes definīcijas 1. punktā (pasīvs nefinanšu juridisks veidojums).
Specializētā apdrošināšanas sabiedrība — apdrošināšanas sabiedrība (vai apdrošināšanas sabiedrības pārvaldītājsabiedrība), kas noslēdz apdrošināšanas līgumu ar līdzekļu uzkrāšanu vai annuitātes līgumu, vai kurai ir maksājuma saistības saskaņā ar šādiem līgumiem.


Klientu klasifikācija:
Fiziska persona
Juridisks veidojums
Juridisks veidojums – juridiskā persona vai līdzīgs nodibinājums, tajā skaitā kapitālsabiedrība, personālsabiedrība, biedrība, nodibinājums, trasts vai fonds.
Saistīts juridisks veidojums – juridisks veidojums, kas ir saistīts ar citu juridisku veidojumu vienā no šādiem veidiem:
- viens juridisks veidojums kontrolē citu juridisku veidojumu;
- abus juridiskos veidojumus kontrolē kopīgi viena un tā pati persona;
- abi juridiskie veidojumi ir Ieguldījumu iestādes definīcijas 2. punktā minētās ieguldījumu iestādes, kas tiek pārvaldītas kopīgi.
Minētā kontrole nozīmē tiešas vai pastarpinātas īpašumtiesības uz vismaz 50 procentiem no juridiska veidojuma balsstiesīgajām akcijām (ieguldījuma daļām) vai pamatkapitāla (kopējā ieguldījuma).
Nefinanšu juridisks veidojums – jebkurš juridisks veidojums, kas nav turētājiestāde, noguldījumu iestāde, ieguldījumu iestāde vai specializētā apdrošināšanas sabiedrība.
Aktīvs nefinanšu juridisks veidojums — jebkurš nefinanšu juridisks veidojums (ar juridiskās personas statusu vai bez tā), kas atbilst vismaz vienam no šādiem kritērijiem:
1. mazāk nekā 50 procenti no nefinanšu juridiska veidojuma ieņēmumiem iepriekšējā kalendārajā gadā vai citā pārskata periodā ir pasīvie ieņēmumi un mazāk nekā 50 procenti no nefinanšu juridiska veidojuma turētiem aktīviem iepriekšējā kalendāra gadā vai citā pārskata periodā ir aktīvi, kuri tiek turēti pasīvo ieņēmumu veidošanai;
Pasīvie ieņēmumi – nefinanšu juridiska veidojuma kopējo ieņēmumu daļa, kuru veido:
1.) dividendes;
2.) procentu maksājumi un tiem pielīdzināmie maksājumi;
3.) īres, nomas un autoratlīdzības maksas (izņemot īres, nomas un autoratlīdzības maksas, kas gūtas organizācijas pamata komercdarbības ietvaros);
4.) ieņēmumi no anuitātes līgumiem;
5.) ieņēmumi, kas tiek gūti tādu finanšu aktīvu atsavināšanas darījumu rezultātā, kuri ģenerē 1.–4. punktā minētos ieņēmumus (izņemot ieņēmumus, kas tiek gūti brokera/dīlera pamatdarbības rezultātā);
6.) ieņēmumi, kas tiek gūti darījumos (ieskaitot nākotnes darījumus, darījumus ar opcijām un līdzīgus darījumus) ar finanšu aktīviem (izņemot ieņēmumus, kas tiek gūti brokera/dīlera pamatdarbības rezultātā);
7.) ieņēmumi no valūtas maiņas darījumiem (izņemot ieņēmumus, kas tiek gūti brokera/dīlera pamatdarbības rezultātā);
8.) mijmaiņas darījumu rezultāts (izņemot to, kas tiek gūts brokera/dīlera pamatdarbības rezultātā);
9.) summas, kas tiek gūtas no apdrošināšanas līgumiem ar līdzekļu uzkrāšanu;
10.) citi ieņēmumi, kas pēc savas ekonomiskās būtības ir pielīdzināmi 1.–9. punktā minētajiem ieņēmumiem.
2. nefinanšu juridiska veidojuma akcijas tiek regulāri tirgotas vispāratzītā vērtspapīru tirgū vai nefinanšu juridisks veidojums ir tāda juridiska veidojuma saistīts juridisks veidojums, kura akcijas tiek tirgotas vispāratzītā vērtspapīru tirgū;
3. nefinanšu juridisks veidojums ir valdības iestāde, starptautiska organizācija, centrālā banka vai juridisks veidojums, kas pieder vienai no minētajām struktūrām;
4. nefinanšu juridiska veidojuma darbība ir saistīta ar viena vai vairāku tādu ar šo veidojumu saistītu uzņēmumu emitēto akciju turēšanu (pilnībā vai daļēji), kas veic tirdzniecību vai citu komercdarbību, kas nav finanšu iestādes darbība, kā arī finansēšanas un citu pakalpojumu sniegšanu šādiem saistītiem uzņēmumiem. Juridisku veidojumu nevar uzskatīt par aktīvu nefinanšu juridisku veidojumu, ja tas darbojas (vai sevi kā tādu deklarē) kā ieguldījumu fonds, piemēram, privātā kapitāla ieguldījumu fonds, riska kapitāla fonds, fonds, kas veic ieguldījumu darījumus, izmantojot aizņēmumā iegūtus līdzekļus, vai ieguldījumu instruments, kura nolūks ir iegādāties vai finansēt uzņēmumus un tādējādi iegūt līdzdalību šādos uzņēmumos, turot kapitāla aktīvus ieguldīšanas nolūkā;
5. nefinanšu juridisks veidojums vēl neveic un arī iepriekš nav veicis saimniecisko darbību, bet tas veic kapitāla ieguldījumus aktīvos nolūkā veikt saimniecisko darbību, kas nav finanšu iestādes saimnieciskā darbība, ar nosacījumu, ka nefinanšu juridisks veidojums neatbilst šādam izņēmuma statusam, ja kopš tā sākotnējās izveides datuma ir pagājuši vismaz 24 mēneši;
6. nefinanšu juridisks veidojums nav bijis finanšu iestāde pēdējos piecus gadus un atrodas juridiska veidojuma aktīvu likvidācijas vai reorganizācijas procesā nolūkā turpināt vai atsākt tādu saimniecisko darbību, kas nav finanšu iestādes saimnieciskā darbība;
7. nefinanšu juridisks veidojums galvenokārt veic finansēšanas un riska ierobežošanas darbības ar saistītiem juridiskiem veidojumiem, kas nav finanšu iestādes, vai šādu juridisku veidojumu uzdevumā un nesniedz finansēšanas vai riska ierobežošanas pakalpojumus organizācijai, kura nav saistīts juridisks veidojums, ar nosacījumu, ka šādu saistītu juridisku veidojumu grupa galvenokārt ir iesaistīta saimnieciskā darbībā, kas nav finanšu iestādes saimnieciskā darbība;
8. nefinanšu juridisks veidojums atbilst visām šādām prasībām:
- tas ir izveidots un darbojas vienīgi mērķiem, kas saistīti ar reliģiju, labdarību, zinātni, mākslu, kultūru, sportu vai ar izglītību, vai arī ir izveidots un darbojas savā valstī vai citā rezidences valstī un ir profesionāla organizācija, biznesa savienība, tirdzniecības palāta, darba organizācija, lauksaimniecības vai dārzkopības organizācija, pilsoņu savienība vai organizācija, kas darbojas vienīgi sabiedrības kopējās labklājības veicināšanai;
- tas ir atbrīvots no ienākuma nodokļa savā valstī vai citā nodokļu rezidences valstī;
- tam nav akcionāru vai dalībnieku, kam būtu īpašumtiesības vai labuma gūšanas intereses saistībā ar tā ienākumiem vai aktīviem;
- saskaņā ar nefinanšu juridiska veidojuma iesaistītās valsts vai citas rezidences valsts piemērojamajiem tiesību aktiem vai nefinanšu juridiska veidojuma dibināšanas dokumentiem nefinanšu juridiska veidojuma ienākumus vai aktīvus nedrīkst sadalīt vai izmantot par labu fiziskajai personai vai juridiskam veidojumam, kas nav labdarības iestāde, ja šāda sadalīšana vai izmantošana nav saistīta ar nefinanšu juridiska veidojuma veiktajām labdarības darbībām, vai izmantot, veicot atbilstīgu kompensācijas maksājumu par saņemtajiem pakalpojumiem vai maksājumu, kas ir nefinanšu juridiska veidojuma iegādāta īpašuma patiesā tirgus vērtībā;
- saskaņā ar nefinanšu juridiska veidojuma reģistrācijas valsts (kas ir iesaistītā valsts) vai šī juridiskā veidojuma nodokļu rezidences valsts piemērojamiem tiesību aktiem vai nefinanšu juridiska veidojuma dibināšanas dokumentiem, šī nefinanšu juridiskā veidojuma likvidācijas vai reorganizācijas gadījumā visi juridiska veidojuma aktīvi tiek nodoti valdības iestādei vai citam bezpeļņas juridiskam veidojumam.
Pasīvs nefinanšu juridisks veidojums ir:
1. nefinanšu juridisks veidojums (ar juridiskās personas statusu vai bez tā), kas neatbilst aktīvā nefinanšu juridiska veidojuma pazīmēm;
2. Ieguldījumu iestādes definīcijas 2. punktā minētā Ieguldījumu iestāde.


Persona, par kuru jāsniedz ziņojums
Jebkura iesaistītās valsts persona, kura nav:
- kapitālsabiedrība, kuras kapitāla daļas tiek regulāri tirgotas vienā vai vairākos regulētajos finanšu instrumentu tirgos, vai ar to saistīta kapitālsabiedrība;
- valdības institūcija;
- starptautiska organizācija;
- centrālā banka;
- finanšu iestāde.


Ziņošanai pakļauts konts
Finanšu konts, kura turētājs ir viena no šādām personām:
- viena vai vairākas personas, par kurām jāsniedz ziņojums;
- pasīvs nefinanšu juridisks veidojums ar vienu vai vairākiem patiesajiem labuma guvējiem, kuri pēc šajā nodaļā paredzēto kontu pienācīgas pārbaudes procedūru izpildes ir atzīstami par personām, par kurām jāsniedz ziņojums.


Kontu klasifikācija atkarībā no konta atvēršanas laika
Iepriekš pastāvējis konts (gan fiziskām personām, gan juridiskiem veidojumiem) – konts, kas tika atvērts pirms 2015. gada 31. decembra;
Jauns konts (gan fiziskām personām, gan juridiskiem veidojumiem) – konts, kas tiek atvērts, sākot ar 2016. gada 01. janvāri.


Iepriekšpastāvējušo fiziskās personas kontu atkarībā no tajā fiksēto aktīvu apjoma iedala šādās apakškategorijās:
- zemas vērtības konts – konts, kura kopējais konta beigu atlikums vai vērtība 2015. gada 31. decembrī vai katra nākamā gada 31. decembrī nepārsniedz summu, kas pēc Eiropas Centrālās bankas publicētā eiro atsauces kursa ir ekvivalenta eiro un atbilst 1 000 000 ASV dolāru;
- lielas vērtības konts – konts, kura kopējais konta beigu atlikums vai vērtība 2015. gada 31. decembrī vai katra nākamā gada 31. decembrī pārsniedz summu, kas pēc Eiropas Centrālās bankas publicētā eiro atsauces kursa ir ekvivalenta eiro un atbilst 1 000 000 ASV dolāru.

Detalizēta informācija attiecībā uz klientu klasifikāciju un citiem šajā sadaļā minētajiem terminiem ir atrodama šeit: http://likumi.lv/ta/id/278751-grozijumi-likuma-par-nodokliem-un-nodevam-.


Atskaitēs iekļaujamā informācija

1. Informācija par konta turētāju:
- vārds, uzvārds/nosaukums;
- fiziskas personas dzimšanas datums un vieta;
- dzīvesvietas adrese (fiziskai personai)/Juridiskā adrese (juridiskai personai);
- attiecīgās pakļautās jurisdikcijas nosaukums;
- nodokļu maksātāja identifikācijas numurs (ja tiek piešķirts);
- pasīvā nefinanšu juridiskā veidojuma ar vairākām kontrolējošām personām (beneficiāriem) gadījumā – informācija, ja par tām jāziņo – informācija par nodokļu maksātāja statusu pakļautajā jurisdikcijā un citā valstī; attiecībā uz katru kontrolējošo personu (beneficiāru) – vārds, uzvārds, dzimšanas datums un vieta, adrese, attiecīgās pakļautās jurisdikcijas nosaukums, kā arī nodokļu maksātāja identifikācijas numurs, ja tiek piešķirts.
2. Konta numurs (vai tā funkcionālais ekvivalents).
3. Finanšu iestādes, kas sniedz ziņojumu, nosaukums un identifikācijas numurs (ja ir).
4. Konta beigu atlikums kalendārā gada vai cita attiecīgā atskaites perioda beigās, bet ja konts attiecīgajā kalendārajā gadā vai citā attiecīgajā atskaites periodā bija slēgts – informācija par konta slēgšanu.


Detalizēta informācija un definīciju skaidrojumi ir atrodami šeit:

1. Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”: http://likumi.lv/ta/id/278751-grozijumi-likuma-par-nodokliem-un-nodevam-;

2. Ministru kabineta noteikumi Nr. 20 Kārtība, kādā finanšu iestāde izpilda finanšu kontu pienācīgas pārbaudes procedūras un sniedz Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par finanšu kontiem: http://likumi.lv/ta/id/279206-kartiba-kada-finansu-iestade-izpilda-finansu-kontu-pienacigas-parbaudes-proceduras-un-sniedz-valsts-ienemumu-dienestam;

3. OECD CRS (Globālais ziņošanas standarts): http://www.oecd.org/ctp/exchange-of-tax-information/standard-for-automatic-exchange-of-financial-account-information-for-tax-matters-9789264216525-en.htm.

Šajā sadaļā sniegtajai informācijai ir informatīvs raksturs. Informācija nesatur, neveido un nevar tikt uzskatīta par juridisko un/vai nodokļu izpēti, rekomendāciju vai konsultāciju. Informācija ir sagatavota, izmantojot šajā sadaļā norādītos avotus, kas uzskatāmi par uzticamiem, bet kas nav atsevišķi pārbaudīti.
Banka aicina klientus rūpīgi izpētīt informāciju par jautājumiem, kas saistīti ar klienta/klienta beneficiāru nodokļu rezidenci un statusu/klasifikāciju atbilstoši OECD CRS.
Jebkuru neskaidrību gadījumā aicinām rast iespēju vērsties kompetentajās nodokļu administrācijās un/vai pie profesionāliem juriskonsultiem vai nodokļu konsultantiem.

Informācijas atklāšana 

Ar Atalgojuma politiku, Kapitāla pietiekamību un Informāciju par apgrūtināto un neapgrūtināto aktīvu atklāšanas normatīvajiem noteikumiem variet iepazīties šeit.